Redīsus var audzēt arī mājās uz palodzes, taču ierobežotās vietas dēļ maz ticams, ka iegūsiet bagātīgu ražu. Tāpēc šos veselīgos sakņaugus vislabāk sēt atklātā augsnē no aprīļa beigām līdz pat septembrim un pareizi par tiem rūpēties.
Redīsu agrīnās šķirnes nogatavojas 20–25 dienas pēc uzdīgšanas, sezonas vidus šķirnes – pēc 26–35 dienām, bet vēlīnās šķirnes – pēc 36 vai vairāk dienām.
Agrīnās un vidējās sezonas šķirnes ir izturīgākas pret salu un izziedēšanu. Savukārt vēlīnās sezonas šķirnes ir garšīgākas un veselīgākas, jo augšanas sezonā uzkrāj vairāk cukuru un vitamīnu. Šīs šķirnes ir arī ražīgākas; turklāt vēlīno šķirņu redīsi ilgāk uzglabājas.
Lai nodrošinātu, ka jebkura redīsu šķirne saražo maksimālu augļu daudzumu, ir svarīgi ievērot astoņus svarīgus kopšanas principus.
Pareizi sagatavota augsne
Sagatavojot dobi, uzirdiniet augsni 20–30 cm dziļumā un nolīdziniet tās virspusi. Pievienojiet pusi spaiņa smilšu un humusa, 1 ēdamkaroti amonija nitrāta, 1,5 ēdamkarotes kālija sulfāta un 2 ēdamkarotes superfosfāta uz kvadrātmetru.
Audzējot redīsus, jāizvairās no kūtsmēslu pievienošanas augsnei. Patiesībā jebkurš slāpekļa mēslojums var radīt tukšumus redīsu viducī.
Ļoti skābai augsnei var pievienot arī dolomīta miltus (0,5 litri uz kvadrātmetru). Bet smaga mālaina augsne jāsajauc ar smiltīm (attiecībā 1 spainis smilšu uz kvadrātmetru).
Piemērota vieta
Redīsi jāsēj atklātā (saulainā) dārza vietā, kas pasargāta no vēja.
Augstas kvalitātes sēklas
Agrīnās redīsu šķirnes sējiet pavasarī un vasaras sākumā, bet vēlīnās šķirnes – ne agrāk kā augustā. Lai nodrošinātu vislabāko un vienmērīgāko dīgšanu, sēklas 2–3 dienas iepriekš diedzējiet mitrā drānā.
Lai paātrinātu šo procesu, drānai varat pievienot pilienu “Epin-Extra” vai “Zircon” – tie ir divi populāri, dabiskas izcelsmes augšanas regulatori un antispriedzes līdzekļi, kas palīdz augam aktivizēt savus aizsargmehānismus, lai izdzīvotu nelabvēlīgos apstākļos.
Pareiza sēšana
Sagatavotajā dobē izveidojiet 2–3 cm dziļas vagas ar 10–15 cm atstarpi vienu no otras. Sēklas šajās vagās ieber ik pēc 5 cm. Ja klimats aprīlī–maijā ir nestabils, naktī pārklājiet dobi ar spunbondu.
Lai gan redīsi viegli panes salnas līdz -4°C, sēklas slikti dīgst bez pietiekama siltuma. Optimālā temperatūra vienmērīgai dīgšanai ir 15–20°C. Šādos apstākļos asni parādīsies jau 3 dienu laikā. Zemākā temperatūrā dīgšana ilgs 6 līdz 12 dienas.
Redīsu laistīšana
Galvenais bagātīgas ražas noslēpums ir regulāra laistīšana. Redīsu dobē augsnei vienmēr jābūt mēreni mitrai. Ja augsne ir pārāk sausa, redīsi kļūs rūgti un ļengani.
Pēc katras laistīšanas arī uzirdiniet augsni 3-5 cm dziļumā – tas ļaus redīsiem “elpot”.
Mēslošana
Auglīgās augsnēs mēslojums var nebūt nepieciešams, bet nabadzīgās augsnēs jāizmanto ar ūdeni atšķaidīts zāļu uzlējums. Piepildiet ¼ daļu trauka ar ūdeni, pēc tam pievienojiet svaigi novāktās drogas (attiecībā 10 kg augu uz 100 litriem ūdens) un 2 kg kaltētu vistu mēslu.
Pārklājiet trauku ar sieta maisiņu, katru dienu samaisiet uzlējumu un izmantojiet to pēc tam, kad šķidrums ir beidzis fermentēties (vairs neizdala gāzes burbuļus). Tas parasti notiek pēc 1–3 nedēļām. Iegūto uzlējumu atšķaidiet ar ūdeni proporcijā 1:1 un aplaistiet redīsu saknes.
Apgaismojuma režīms
Ideālā gadījumā augiem vajadzētu saņemt gaismu 10–12 stundas dienā. Ja dienasgaismas stundas ilgst 13–14 stundas un gaisa temperatūra sasniedz 25 °C, vēlo šķirņu redīsi neveidos saknes, bet izziedēs. Šādi augi jāpārklāj ar tumšu neaustu materiālu, lai tie neatrastos gaismā ne ilgāk kā 10 stundas dienā.
Krustziežu blusvaboles atbrīvošanās
Šis ir pats bīstamākais redīsu kaitēklis. Ķīmiskie insekticīdi nav ieteicami, lai novērstu cilvēkam kaitīgu vielu uzkrāšanos redīsos, tāpēc jāveic profilaktiski pasākumi.
Tā kā redīsiem patīk kālija mēslojums, stādus un augsni apstrādā ar svaigiem pelniem.
Blusvaboles nepanes skābus apstākļus, tāpēc redīsu laistīšana ar paskābinātu ūdeni palīdz tās izskaust. Piemēram, var izmantot citronskābes šķīdumu (1 ēdamkarote uz 10 litriem ūdens).
Blusvabolēm patīk mieloties ar sausām redīsu lapām, tāpēc regulāri apsmidziniet lapas ar ūdeni, nodrošinot pastāvīgu mitrumu.
Redīsus var audzēt atsevišķās dobēs vai jauktos stādījumos līdzās kāpostiem, kartupeļiem un gurķiem. Pareizi kopjot, redīsi jūs apbalvos ar bagātīgu ražu.
Pateicoties šiem kaimiņienes ieteikumiem, esmu sapratusi, ka redīsu audzēšanā nav mazsvarīgu detaļu. Katrs no šiem astoņiem principiem palīdz izvairīties no biežākajām kļūdām un nodrošina, ka raža ir ne tikai bagātīga, bet arī tiešām garšīga un sulīga. Tagad šos noteikumus ievēroju katru pavasari un rezultāti nekad neliek vilties.
Dārgie lasītāji, ja jums noderēja šie padomi, atzīmējiet rakstu ar “patīk” un dalieties sociālajos tīklos. Bet kādus knifiņus izmantojat jūs, audzējot redīsus? Aicinām pastāstīt komentāros!
